Ilglaicīgā atmiņa
28. februāris, 2025 pl. 15:31,
Nav komentāru

Ilglaicīgā atmiņa ir svarīgs aspekts lietišķās uzvedības analīzē (ABA – Applied Behavior Analysis), jo tā ietekmē mācīšanās procesus, uzvedības maiņu un prasmes saglabāšanu ilgtermiņā.
Minēsim tikai dažas galvenās saistības starp ilglaicīgo atmiņu un ABA:
1. Pastiprināšana un atmiņas nostiprināšana – pastiprināšana palīdz padarīt mācīto nozīmīgu un atmiņā paliekošu. ABA bieži izmanto pozitīvo un negatīvo pastiprinājumu, lai veicinātu vēlamās uzvedības saglabāšanos. Atkārtota pastiprināšana palīdz informācijai pāriet no īstermiņa uz ilglaicīgo atmiņu.
2. Mācīšanās un prasmes vispārināšana (ģeneralizēšana) – vispārināšana nodrošina, ka informācija tiek uzglabāta un atsaukta dažādās situācijās.
ABA iejaukšanās ir vērsta uz to, lai ne tikai apgūtu jaunas prasmes, bet arī saglabātu tās ilgtermiņā un spētu izmantot dažādās situācijās. Ilglaicīgā atmiņa ir būtiska, lai nodrošinātu, ka jaunapgūtās prasmes netiek ātri aizmirstas.
3. Atkārtošana un uzvedības uzturēšana – atkārtota prasmju lietošana palīdz tās nostiprināt ilglaicīgajā atmiņā, bet uzturēšanas pārbaudes palīdz novērtēt, cik labi prasme ir saglabājusies ilglaicīgajā atmiņā. Regulāra prasmju atkārtošana palīdz nostiprināt informāciju ilglaicīgajā atmiņā. ABA programmas bieži ietver uzvedības uzturēšanas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka apmācāmais nezaudē apgūtās prasmes.
4. Izziņas procesi un atmiņas traucējumi – ABA bieži izmanto stratēģijas cilvēkiem ar atmiņas traucējumiem, lai palīdzētu uzlabot informācijas iegaumēšanu un atgūšanu
5. Atalgojuma un motivācijas nozīme –motivācijas sistēmas ABA pieejā palīdz stimulēt ilgtermiņa mācīšanos, jo emocionāli nozīmīgas pieredzes biežāk tiek saglabātas ilglaicīgajā atmiņā.
ABA un ilglaicīgā atmiņa ir cieši saistītas, jo ABA tehnikas palīdz veidot un uzturēt jaunas prasmes, kas balstās uz efektīvu ilglaicīgās atmiņas izmantošanu.
Kā piemēru apskatīsim, funkcionālo komunikācijas prasmju apmācību (FCT), kur mērķis, piemēram, ir iemācīt izmantot vārdus vai neverbālus signālus, lai lūgtu palīdzību, nevis izmantotu sociāli nepieņemamu jeb problemātisku uzvedību (raudāšanu, kliegšanu).
Tādējādi sākotnēji tiek mācīta prasme pateikt “Palīdzi!” vai izmantot PECS, lai pievērstu pieaugušā uzmanību. Katra pareiza lūguma izteikšana tiek pastiprināta ar tūlītēju atalgojumu jeb bērns saņem tūlītēju palīdzību.
Palīdzēt lūguma izteikšana tiek nostiprināta atkārtojumos un ar dažādiem cilvēkiem, dažādās vidēs, tādējādi stiprinot prasmes saglabāšanos ilglaicīgajā atmiņā.
foto @zanes proģe O_fotostudija