Emociju regulēšana
20. marts, 2024 pl. 14:10,
Nav komentāru
Keltners un Gross (1999) emocijas definē kā “epizodiskus, salīdzinoši īslaicīgus, bioloģijā balstītus uztveres, pieredzes, fizioloģiskas darbības un komunikācijas modeļus, kas rodas, reaģējot uz konkrētiem fiziskiem un sociāliem izaicinājumiem un iespējām. ”.
Emocijas veido četri komponenti:
uzvedība (“darbība” un “komunikācija”),
subjektīvās jūtas (“pieredze”),
domas (“ uztvere”)
fizioloģija (“fizioloģija”).
Šīs četras emociju izpausmes rodas un mainās pēc izraisošā notikuma.
Izraisošais notikums ir situācijas cēlonis, kas aktivizē izmaiņas šajos četros komponentos.
Izraisošais notikums var būt ārējs, piemēram, lāča klātbūtne izraisītu bailes.
Izraisošais notikums var būt iekšējs “es”, piemēram, ja mēs piedzīvojam pašcieņas kritumu, jo esam melojuši savam draugam, tādējādi izraisot emociju vainu.
Svarīgi, ka Keltnera un Grosa (1999) definīcija liecina, ka emocijas ir evolucionāri adaptīvas (“rodas, reaģējot uz fiziskām un sociālām problēmām un iespējām”). Tas nozīmē, ka emocijas palīdz mums atrisināt adaptīvās problēmas (“izaicinājumus un iespējas”) un tādējādi palielina gēnu izdzīvošanu. Piemēram, riebums palīdz mums risināt adaptīvās problēmas, kas saistīta ar indīgas pārtikas patēriņu. Tādējādi riebums būtu adaptēšanās, kas attīstījās tā, ka, piedzīvojot riebumu, mēs izvairāmies no ēdiena, kas izraisīja riebumu.
Daži pētnieki uzskata, ka emocijas ir adaptīvas, bet citi uzskata, ka tās nav adaptīvas!
Cilvēka emocijas ir sociālās psiholoģijas (zinātniski pēta sociālo ietekmi – kā citu cilvēku reāla vai iedomāta klātbūtne ietekmē indivīdu domas, jūtas un uzvedību) apakšnozare, kas koncentrējas uz uzvedības, domu un jūtu situācijas cēloņiem. Tādējādi no sociālās psiholoģijas viedokļa izraisošais notikums ir situācijas ietekme, kas izraisa emocijas. Kad mainās situācija vai izsaucošais notikums, mēs piedzīvojam šīs 4 sekojošās izmaiņas, kas ietver emocijas.
Uzvedības izmaiņas tiek definētas kā jebkuras izmaiņas novērojamā uzvedībā, kur vērojamas emociju epizodes. Uzvedības izmaiņas ietver sejas izteiksmes, pieejas/izvairīšanās uzvedību un izmaiņas balss tonī.
Subjektīvās jūtas ir apzinātas, pašpārliecinātas jūtas.
Kā tu šobrīd jūties?
Garlaicīgi?
Dusmīgs?
Dzīvespriecīgs?
Tās ir jūsu subjektīvās jūtas.
Fizioloģiskās izmaiņas ietver jebkādas izmaiņas simpātiskās nervu sistēmas (SNS) aktivitātē, izmaiņas parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātē, izmaiņas smadzeņu darbībā un izmaiņas hormonu un neirotransmiteru līmenī.
Piemēram, kad mēs piedzīvojam bailes, mūsu sirdsdarbība paātrinās, mainās mūsu fizioloģija. Termini, ko izmantojam, lai aprakstītu mūsu domas par notikumu un mūsu domas par emocionālo pieredzi, ir kognitīvs novērtējums. Kognitīvie novērtējumi atspoguļo jebkādas izmaiņas domās, uztverē un interpretācijās. Kognitīvie novērtējumi var ietvert izraisošā notikuma interpretāciju (t.i., kas izraisīja emocijas?) un citu notikumu izmaiņu interpretāciju (kāpēc mūsu sirds pukst? Kāpēc mēs bēgam?).
Emociju izpratnes vingrinājumi:
Dalībnieki attēlos un fotoattēlos identificē emocijas, kas redzamas sejas izteiksmēs.
Lieti noderēs, ja būs pieejama izvēle - emociju nosaukumu saraksts.
Tomēr jāatceras, ka emociju identificēšana nekustīgās fotogrāfijās ir vienkāršāka kā reālajā dzīvē.
Vingrinājuma mērķis ir sadalīt emocionālās izpausmes konkrētās situācijas komponentēs. Katra emocija tiek parādīta ar unikālu darbību, aktivitāti situācijas kontekstā. Sejas izteiksme mainās attiecībā pret notikuma un situāciju maiņu, izmaiņu intensitāti.
Piemēram, attēlā/video sākotnēji redzama smaidīga persona, kurai tiek pasniegts šķīvis ar ēdienu. Nākamajā tā pati persona ir saviebusies. Tiek pārrunāta situācija un emocijas, kā arī kā mēs varam to noteikt (sejas izteiksme, ķermeņa poza, žesti).
Pašnovērtējuma aptaujas var izmantot, lai izmērītu emocijas - subjektīvās jūtas, piemēram, dusmu vai skumju sajūtu, kā arī apzinātus kognitīvos novērtējumus, piemēram, “kas izraisīja šo notikumu?”
Jāņem vērā, ka pašnovērtējuma aptaujas trūkums ir spēja lasīt un izprast personiskos emocionālos stāvokļus, dažreiz tos nepareizi apzīmējot.
Pašregulācijas prasmju veidošana.
Džeimss Gross ir emociju pētnieks, kurš koncentrējas uz emociju regulēšanu. Gross (1998, 2002) izstrādāja emociju regulēšanas procesa modeli. Modelis izceļ piecas emociju regulēšanas stratēģijas, kas notiek dažādās emociju pieredzēs, dažādos laikos un situācijās:
situācijas izvēle,
situācijas modificēšana,
uzmanības izvietošana,
kognitīvās izmaiņas
reakcijas modulācija.
Gross (1998) tālāk iedala šīs stratēģijas uz ierosinātāju fokusētas un uz reakciju fokusētas.
Uz ierosinātāju fokusētā emociju regulēšana notiek pirms emocijas ir pilnībā izdzīvotas vai emociju pieredzes laikā, turpretim uz reakciju vērsta emociju regulēšana notiek pēc tam, kad emocijas ir pilnībā attīstījušās.
Tātad cilvēki, kas ir vērsti uz reakciju, jau ir “reaģējuši” uz izraisošo notikumu un tādējādi ir piedzīvojuši visas emociju komponentes izmaiņas. Fokusējoties uz reakciju, cilvēki var regulēt savas emocijas, mēģinot mainīt kādu no emociju komponentiem. Viņi var mainīt savu sejas izteiksmi un balss toni, apspiest savas domas, palielināt vai samazināt fizioloģisko uzbudinājumu un pat mainīt subjektīvās jūtas.
Kāpēc cilvēks regulē savas emocijas?
Baudas meklējumi un izvairīšanās no sāpēm.
Pielietojot emociju regulēšanu, cilvēki ir motivēti izjust pozitīvas emocijas un izvairīties no negatīvām emocijām.
Sasniegumu gūšana.
Emociju regulēšana notiek, kad cilvēki ir motivēti palielināt vai samazināt savas emocijas, lai uzlabotu savu sniegumu, sasniegumus. Piemēram, lai palielinātu pozitīvas emocijas attiecībā uz gaidāmo eksāmenu, students var pildīt papilduzdevumus pirms eksāmena laikā.
Emociju regulēšana sociālā kontekstā.
Cilvēks kontrolē savas emocijas savstarpējo attiecību kontekstā. Piemēram, var slēpt vilšanos, ko piedzīvo pēc dāvanas atvēršanas, ko dāvājis sev tuvs cilvēks. Iespējams, dāvinātājs ir satraucies, un dāvanas saņēmējs cenšas izrādīt pozitīvas emocijas, lai nomierinātu dāvinātāju.
Pašaizsardzība.
Cilvēks ir motivēts izrādīt vai izjust konkrētas emocijas, lai aizsargātu savu fizisko vai psiholoģisko drošību, vai sev tuvo cilvēku drošību. Piemēram, cilvēki var izlikties, ka izrāda noteiktas emocijas, lai aizsargātu savu drošību - izraisīt empātiju citos cilvēkos, lai iegūtu resursus vai palīdzību.
Iespaidu pārvaldības motivējoša emociju regulācija.
Cilvēks ir motivēts izrādīt vai slēpt savas emocijas, lai saglabātu labvēlīgu iespaidu par sevi.
Kāpēc?
Lai saglabātu pašcieņu.
Kā saglabā savu pašcieņu?
Panākot, ka cilvēkiem patīk un izturas labvēlīgi. Sociālās normas norāda, kā vajadzētu uzvesties un izteikt savas emocijas, pamatojoties uz kultūru, dzimumu, sociālo lomu un darba statusu.
Pētījumi liecina, ka koncentrēšanās, uzmanības novēršana un kognitīvā izvērtēšana ir efektīvas stratēģijas, lai samazinātu negatīvās emocijas. Faktiski, saskaroties un konfrontējot negatīvās emocijas tiek samazināts satraukums, kas var rasties pazīstamās vai mazāk pazīstamās situācijās.,
Izaugsmes centra Kopīgi Kopā speciālisti ir izstrādājuši instrumentu sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai asociatīvo kāršu komplektu ar vingrinājumiem “SPOGULIS”.
Spēles laikā ir ietvertas emociju pašregulēšanas pamatkomponenti, kurus spēles vadītājs var adaptēt, papildināt, modificēt atbilstoši saviem mērķiem un spēles dalībniekiem.
