ABA terapija jeb Applied Behavior Analysis (ABA) ir zinātniska metode, ar kuras palīdzību speciālists nosaka saistību starp uzvedību un dažādiem apkārtējās vides stimuliem. Ar praktisku metožu palīdzību, mainot dažādus stimulus, mainās arī bērna uzvedība.

Konsultācijās ar ABA (Applied Behavior Analysis/Lietišķās uzvedības analīze) speciālistu vecāki nāk pēc padoma, kā turpināt ABA terapijā iesākto mājās vai kā mainīt nevēlamo uzvedību bērnam pašiem vecākiem mājas apstākļos.

Diemžēl ABA speciālists nevar sniegt vienu konkrētu recepti, jo katrs bērns ir atšķirīgs, katram ir savas īpatnības, raksturs.

Tomēr viena no receptes sastāvdaļām ir konsekventa pieeja un fokuss uz konkrētās uzvedības ietekmējošiem faktoriem.

ABA terapijas laikā apgūto prasmju vispārināšana reālajā dzīvē var notikt tikai vecāku un bērna pedagogu vadībā. Tāpēc sadarabība ar ABA speciālistu var būt noderīga. 

ABA speciālists konsultācijās vecākus, arī bērna pedagogus vai asistentus var apmācīt un ieteikt kā organizēt ikdienas rutīnu, kā pielietot atsevišķas ABA terapijas apmācības procedūras ikdienā, lai veicinātu konkrētas prasmes vai mazinātu nevēlamo uzvedību vai palielinātu vēlamās uzvedības biežumu.

Vecāki bieži neapzināti attīsta noteiktas prasmes  ikdienā, plānojot un paredzot bērna aktivitātes un darbības, uzvedību, reakciju – ēdienreizēs, pastaigas laikā, gulētiešanas rutīna utml. Kad vecāki to apzinās, tas daļēji atvieglo turpmāko mērķu izvirzīšanu un plānošanu, jo tas dod pārliecību, ka ir iespēja mainīt esošo situāciju par labu, ka jau ir izdarīts tik daudz.

Konsultācijas ar ABA speciālistu var palīdzēt vecākiem noteikt prioritāti uzvedības mērķu sasniegšanā. Var būt miljons lietu, kas, šķiet, jārisina nekavējoties, tomēr svarīgi visu veikt pakāpeniski, apzinot prioritāšu secību, apzinot bērna prasmju līmeni, apzinot šķēršļus, kas kavē prasmju apguvi, apzinot konkrēto vidi un resursus.
Reizēm vecākiem sava bērna uzvedības maiņai jākoncentrējas tikai uz savu reakciju.
Reizēm vecākiem jāievieš stingra rutīna, kas var sniegt ģimenei mazliet lielāku atelpas brīdi un paredzamību.

Būtībā uzvedības analīze ir izpratne par to, KĀ vide ietekmē uzvedību. Izprotot, kas rada pozitīvas izmaiņas uzvedībā, var attiecīgi reaģēt, lai konkrētās uzvedības biežumu samazinātu vai palielinātu.

Ja parādās kāda no bērna nevēlamajām uzvedībām, bieži padodamies pirmajai instinktīvajai emocijai, tomēr svarīgi to apturēt, ievilkt dziļu elpu un apdomāt: Kā man atbildēt/reaģēt?

Kāda varētu būt reakcija?  Tā var būt ignorēšana, tā var būt bloķēšana, tā var būt uzmanības novēršana, alternatīvas uzvedības veidošana, var izmantot rotaļu, spēli un pozitīvu pastiprinājumu, kas sniedz pozitīvas sekas, lai palielinātu vēlamo uzvedību. 
Lai izvēlētos pareizo reakciju, svarīgi izprast, kāda ir bērna uzvedības funkcija jeb kāds ir mērķis konkrētajai bērna uzvedībai, ko bērns ar savu uzvedību cenšas pateikt.
Un viss augstāk minētais ir cieši saistīts ar konsekvenci un atkārtošanos.  Rutīna un paredzamība palīdz stiprināt noteiktas bērna prasmes.

Lai arī cik grūti būtu ievērot stingru rutīnu, taču tā var sniegt atvieglojumu, jo zinot, ko sagaidīt un tādējādi var izvairīties no liekiem satricinājumiem.

Bērnu audzināšana ir grūts darbs, jo tam visam vēl pa vidu ir tik daudz citu pienākumu – pārējo ģimenes bērnu audzināšana, mājas solis, darbs utt. Nogurums un laika trūkums ir viens no lielākajiem šķēršļiem konsekventai izstrādātā plāna iedzīvināšanai mājās. Lai cik enerģiski un mērķtiecīgi uzsākam, vienā mirklī mums sāk trūkt laika un enerģijas. Un šajā brīdī ir svarīgi apzināt:
1.)  Ja uzvedība ir veiksmīga tikai epizodiski, tad ar to pietiek - tai nav jābūt veiksmīgai visu laiku, lai parādītos vēl un vēl;
2.)  Ļaut sev bez nosodījuma atpūtas brīdi, paņemt pārtraukumu, lūgt palīdzību radiem, draugiem vai speciālistiem  un mēģināt vēlreiz nākamajā dienā.